|
|
Pēc 1935. gada tautas skaitīšanas datiem Latvijā dzīvoja 93 479 ebreji. Holokausta pētnieku lēš, ka holokaustā gāja bojā ap 70 000 Latvijas ebreju. Masveidīgums un ātrums, ar kādu ebreju iedzīvotāji tika iznīcināti, veselu ģimeņu iznīdēšana, noveda pie tā, ka praktiski nepalika neviens, kas šos cilvēkus varētu identificēt. Tādēļ projekta mērķis ir atrast un iemūžināt 1941.-1945. gadā bojā gājušo Latvijas ebreju vārdus. Projekts tika izstrādāts 2001. gadā un prezentēts Latvijas Republikas prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai, Latvijas Republikas Ārlietu ministrijai un vairākām starptautiskām organizācijām. 2002. gadā tas tika sākts kā Latvijas Universitātes Jūdaikas studiju centra neatkarīgs projekts, Centra valdes priekšsēdētāja, profesora Ruvina Ferbera vadībā.
Ruvins Ferbers
Aivars Stranga
Irina Veinberga
Konstance Vipmane
Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome Rīgas Ebreju reliģiskā draudze Konstance Vipmane (Lielbritānija)
Arlīne Bīra (Lielbritānija)
Ebreju ģenealoģijas biedrības Latvijas grupa Henrijs Blumbergs
Ābrahams Lēnhofs (ASV)
Ēriks Benjaminsons
Edvards Anderss (ASV)
Arkādijs Suharenko
Vitālijs Gotlībs
Eli Valks
Gita Umanovska
Marģers Vestermanis
Dr. Marta Levinsone Lev-Ciona (Izraēla) Maiks Gecs
Aina Antāne
Alda Bražūne
Valts Apinis
Šis projekts ir mēģinājums izpētīt, identificēt un fiksēt visu Latvijas ebreju likteņus holokausta laikā un ar to saistītos notikumos. 1. etaps: sastādīt iespējami pilnu un precīzu Latvijas ebreju kopienas locekļu sarakstu kara priekšvakarā, plaši izmantojot visu Latvijas un ārzemju arhīvu materiālus. Par pamatu ņemti 1935. gada tautas skaitīšanas dati, kuri tiek papildināti ar informāciju no mājas grāmatām, 1939.-1940. gada iedzīvotāju sarakstiem, telefonu un adrešu grāmatām, civilstāvokļa aktu reģistrācijas grāmatām, kas dod iespēju papildināt sarakstu ar 1935.-1941. gadā dzimušajiem un izslēgt no tā šinī periodā mirušos. 2. etaps: identificēt katru kopienas locekli, izmantojot LPSR Ārkārtējas komisijas fašistisko okupantu un viņu līdzdalībnieku nodarīto postījumu izmeklēšanai materiālus (šo dokumentu mikrofilmas glabājas Holokausta Memoriālajā muzejā Vašingtonā un institūtā Jad Vašem), Jad Vašem Holokausta upuru centrālo datu bāzi, koncentrācijas nometņu Kaizervalde, Būhenvalde u.c. dokumentus, kā arī muzeja Ebreji Latvijā materiālus. Latvijas Valsts arhīva izdotie 1941. gada 14. jūnija deportēto saraksti, kā arī uz PSRS evakuēto cilvēku saraksti (to neliela daļa ir pieejama Holokausta Memoriālā muzeja Vašingtonā mājas lapā) ļauj izslēgt šos cilvēkus no holokausta upuru skaita. Pēdējā laikā ir pieaugusi interese par holokausta izpēti Latvijā, par to liecina vadošo pētnieku daudzās publikācijas Vēsturnieku komisijas 2003.-2006. gada izdevumos. Būtisku ieguldījumu ebreju likteņu kara laikā noskaidrošanā devuši vietējie novadpētnieki, kuri sastādījuši dažu miestu detalizētus tur dzīvojušo, kā arī Katastrofā bojā gājušo ebreju sarakstus. Publicēti arī vairāki holokaustu pārdzīvojušo memuāri. Tie visi ir nenovērtējami avoti projekta īstenošanā. Profesora Edvarda Andersa (ASV) Liepājas projektā pielietota metode, kad 1940. gadā reģistrētie ebreji nav atrasti starp dzīvi palikušiem un tai pašā laikā nav uzrādīti kā holokausta upuri, dod iespēju uzskatīt šos cilvēkus par potenciālajiem holokausta upuriem. Šī netieša metode cilvēku likteņu identificēšanā ir uzskatāma par tiešas metodes papildinājumu. Tādas pieejas trūkums ir tas, ka daži izdzīvojuši nenovēršami nokļūs holokausta upuru sarakstā - evakuētie, koncentrācijas nometņu sakarstos izlaistie u.c. 3. etaps: projekta noslēguma stadijā svarīgs aspekts - holokaustu pārdzīvojušo un viņu ģimeņu iespēja izpētīt sarakstu un sniegt drošu informāciju par savu tuvinieku likteni. Meklēšana notiek pēc personas uzvārda un viņu dzīvesvietas pirms kara. Tā kā izmantotajos avotos uzvārdi rakstīti latviešu, krievu, vācu un angļu valodā, mēs izvēlējāmies uzvārda rakstības variantu vācu valodā. Lai atvieglotu meklēšanu, visi sarakstā atrodamie uzvārdi sniegti atsevišķā sarakstā. Izvēloties vajadzīgo uzvārdu un noklikšķinot uz tā, Jūs nonākat meklēšanas sistēmā. Pēc tam no pilsētu un pagastu saraksta jāizvēlas dzīvesvieta. Ja nav precīzi zināms pagasts, kur dzīvojusi ģimene, ailē, kurā norādīts reģions - Kurzeme, Latgale, Vidzeme, Zemgale izvēlamies variantu jebkurš. Vārdi Arī vārdi pārsvarā doti vācu transkripcijā: Zalman=Salman, Yacob=Jacob, Ber=Behr, etc. Ja Jūs meklēšanas sistēmā ierakstāt tikai uzvārdu, bet neierakstāt vārdu, tad Jūs iegūstat visu konkrētajā vietā ar šādu uzvārdu dzīvojušo cilvēku sarakstu. Tie sistematizēti pēc vārdiem alfabētiskā secībā. Šeit Jūs atrodat arī visu sieviešu sarakstu, kuru dzimtais uzvārds atbilst Jūsu izvēlētajam. Dzimšanas dati Šie dati ņemti no oficiāliem avotiem - pasēm, pasu grāmatām un metrikām. Tie bieži vien atšķiras no Katastrofas upuru Centrālajā bāzē Jad Vašem dotajiem un Ārkārtējās republikāniskās komisijas dokumentos atrodamajiem, tādēļ katru cilvēku nepieciešams identificēt pēc vairākiem parametriem - vārda, uzvārda, tēva vārda, dzimšanas vietas u.tt. Ja zināmi visi dzimšanas dati, gan pēc jaunā, gan vecā stila, norādīts datums pēc jaunā stila. Datu formāts - gads, diena, mēnesis. Dzimšanas vieta Latvijas teritorijā 1918.-1919. gadā dzimušo personu dzimšanas vieta norādīta to vēsturiskajā variantā: Rezhitsa, Lutzin, Dunaburg, Dvinsk, bet pēc 1919. gada - mūsdienu variantā: Rēzekne, Ludza, Daugavpils. 1918.-1919. gada dati ir nosacīti, jo šajā laikā pilsētas pārdēvēja, taču katras pilsētas pārdēvēšanas datums speciāli nav precizēts. Ja vietas vecais nosaukums fonētiski neatšķīrās no jaunā, saglabāts jaunais - Preiļi, Grīva, Madona, Piltene u.tt. Miršanas datums Lielākās Latvijas ebreju daļas nāves datums ir 1941. gads. Tā kā Ārkārtējās komisijas materiālos bieži norādīts ebreju bojāejas datums, kas ir pretrunīgs Holokausta pētnieku pēdējiem atklājumiem, mēs nolēmām aprobežoties tikai ar gadu. Gadījumos, kad nāves datums avotos sakrīt ar ebreju masu iznīcināšanas datumu, tas norādīts precīzāks. 1941. gads Rīgā nozīmē bojāeju vienā no masu iznīcināšanas akcijām - 30. novembrī vai 8. decembrī. Ja tas precīzi nav zināms, mēs aprobežojamies tikai ar gadu. Ja nāves datums institūta Jad Vašem bāzē norādītajos datos neatbilst patiesībai, kā, piemēram, 1939. gads Rīgas iedzīvotājiem vai 1943. gads vietām, kur ebreju iedzīvotāji bija iznīcināti jau 1941. gada rudenī, nāves datums norādīts 1941?. Miršanas vieta
Lielākajai daļai masu apšaušanās bojā gājušo nāves vieta sakrīt ar dzīvesvietu pirmskara un kara laikā. Daudzi Daugavpils apriņķa iedzīvotāji nonāca geto Daugavpilī, bet no Bauskas un Tukuma bēgošie - Rīgā, kas arī kļuva par viņu iznīcināšanas vietu, lai gan Ārkārtējās komisijas materiālos šie fakti bieži vien nav fiksēti, jo tie sastādīti uz liecinieku liecību un atmiņu pamata un tajos ir vairākas neprecizitātes norādēs par konkrētu cilvēku nāves vietu. Pirmskara dzīvesvieta Norādītas dokumentāri apstiprinātas pirmskara dzīvesvietas. Tādas varēja būt vairākas. Meklēšana iespējama pēc jebkuras no tām. Ja cilvēki dzīvoja pagastos, vārds pagasts - pag. tiek lietots tikai gadījumos, kad pagasta nosaukums sakrīt ar pilsētas nosaukumu, piemērām, Krustpils un Krustpils pag., Grobiņa un Grobiņas pag.
Deported - 1941. gada 14. jūnijā deportēti. Killed (nogalināts) - ja ir dokuments vai avots, kas to apliecina. Killed? (nogalināts?) - iespējams, ka nogalināts. Šis termins lietots, kad bojāejas iespējamība mazāka. Committed suicide - izdarījis pašnāvību. Fled - evakuējies uz PSRS. Fled? - iespējams, ka evakuējies uz PSRS. Ghetto - bijis geto. Ja dzīvesvieta kara laikā Rīga, bet ailē Liktenis norādīts geto tas nozīmē, ka cilvēks atradies Rīgas geto. Ja dzīvesvieta kara laikā Daugavpils, bet ailē Liktenis norādīts geto tas nozīmē, ka cilvēks atradies Daugavpils geto. Gadījumā, ja dzīvesvieta kara laikā nesakrīt ar geto atrašanās vietu, ailē Liktenis norādīts, kurā geto cilvēks ir bijis. Ghetto? - geto?, iespējams, ka bijis geto. Hidden- slēpies vai slēpts. Red Army - dienējis Sarkanajā armijā, kas lielākoties nozīmē evakuāciju uz PSRS un pēc tam piedalīšanos kara darbībā pārsvarā Latviešu divīzijas sastāvā. Kaiserwald, Stutthof, Buchenwald etc. - persona atradusies konkrētajā koncentrācijas nometnē. Survived - izdzīvojis, ja ir ticamas ziņas, kas apstiprinās dokumentāri vai noskaidrotas personīgu kontaktu ceļā. Survived? - izdzīvojis?, ja ir pretrunīgas ziņas, un fakts pagaidām nav pierādīts dokumentāri. Torfwerk - strādājis kūdras rakšanas darbos un bijis dzīvs vēl 1942.-1943. gadā. Komentāri Šajā ailē pārsvarā norādīti dati, ja personas bijušas dzīvas vēl 1942.-1944. gadā un atradās Daugavpils geto, strādājušas kūdras rakšanas darbos, atrodoties Rīgas geto, nonāca Štuthofas un Būhenvaldes koncentrācijas nometnēs 1944. gada rudenī. Citu valstu pilsoņiem norādīta viņu pavalstniecība. Šis jautājums nav īpaši pētīts, taču gadījumos, kad pilsonība norādīta, mēs uzskatījām par iespējamu to saglabāt, jo tā sniedz pilnīgāku ainu par ebreju iedzīvotāju sastāvu 1941. gada jūnijā, ieskaitot Ungārijas, Čehijas un Vācijas ebrejus, kuri Latvijā bija raduši patvērumu no nacistiskā režīma. Half-Jew - pa pusei ebrejs. Varēja nebūt ieslodzīts geto un netikt pakļauts daudzām pret ebrejiem vērstām darbībām. Šis projekts vēl nav pabeigts, daudzas personu kartīšu ailes nav aizpildītas, vēl jānoskaidro lielas daļas Latvijas ebreju likteņi, un mēs būsim pateicīgi visiem, kas mums varēs palīdzēt, daloties smagās atmiņās par savu radu, tuvinieku un draugu likteni. Informāciju lūdzam sūtīt uz elektroniskā pasta adresi names@latnet.lv |
