PAR PROJEKTU
Pēc 1935. gada tautas skaitīšanas datiem Latvijā dzīvoja 93 479 ebreji. Holokausta pētnieku lēš, ka holokaustā gāja bojā
ap 70 000 Latvijas ebreju. Masveidīgums un ātrums, ar kādu ebreju iedzīvotāji tika iznīcināti, veselu ģimeņu iznīdēšana, noveda pie tā, ka
praktiski nepalika neviens, kas šos cilvēkus varētu identificēt. Tādēļ projekta mērķis ir atrast un iemūžināt 1941.-1945.
gadā bojā gājušo Latvijas ebreju vārdus.
Projekts tika izstrādāts 2001. gadā un prezentēts Latvijas Republikas prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai, Latvijas Republikas Ārlietu
ministrijai un vairākām starptautiskām organizācijām.
2002. gadā tas tika sākts kā Latvijas Universitātes
Jūdaikas studiju centra
neatkarīgs projekts, Centra valdes priekšsēdētāja, profesora Ruvina Ferbera vadībā.
PROJEKTA ZINĀTNISKIE KOORDINATORI
Ruvins Ferbers
Latvijas Universitātes profesors, Jūdaikas studiju centra
valdes priekšsēdētājs
Aivars Stranga
Latvijas Universitātes profesors, Latvijas vēstures katedras vadītājs
Irina Veinberga
Latvijas Valsts vēstures arhīva daļas vadītāja
Metodoloģija un datu analīze
Konstance Vipmane
Advokāte (Lielbritānija), bij. JewishGen Latvijas SIG
Kurzemes grupas datu bāzes koordinatore un orgkomitejas locekle
PROJEKTA SPONSORI

Jad Vašem - Holokausta upuru un varoņu nacionālāis memoriāls

Darba grupa starptautiskai sadarbībai holokausta izglītībā,
piemiņā un pētniecībā

Ebreju materiālo prasību konference

ASV vēstniecība Latvijā

Latvijas Universitāte
Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome
Rīgas Ebreju reliģiskā draudze
Konstance Vipmane (Lielbritānija)
Advokāte, bij. JewishGen Latvijas SIG
Kurzemes grupas datu bāzes koordinatore un orgkomitejas locekle
Arlīne Bīra (Lielbritānija)
JGSGB Latvian Special Interest Group ekspriekšsēdētāja un JewishGen
Latvia SIG eksprezidente, Latvia SIG's Latvijas ebreju datu bāzes koordinatore
Ebreju ģenealoģijas biedrības Latvijas grupa
Henrijs Blumbergs
Latvijas grupas prezidents
advokāts, Toronto, Kanāda
Ābrahams Lēnhofs (ASV)
Delaveras universitātes profesors
JewishGen Kurzemes SIG mājas lapas dizainers
Ēriks Benjaminsons
ASV diplomātiskais dienests, Kuldīgas, Liepājas un Rīgas ebreju pēctecis
PROJEKTU ATBALSTA
Edvards Anderss (ASV)
Čikāgas universitātes profesors
Projekta Liepājas ebreji, Latvija 1941-1945 autors
Arkādijs Suharenko
Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes priekšsēdētājs
Vitālijs Gotlībs
Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes Aizbildniecības komitejas priekšsēdētājs
Eli Valks
Latvijas un Igaunijas ebreju apvienības Izraēlā prezidents
|
Arhīvists, Latvijas un Igaunijas ebreju apvienība Izraēlā |
Gita Umanovska
Rīgas Ebreju kopienas izpilddirektore
Marģers Vestermanis
Muzeja Ebreji Latvijā direktors
Dr. Marta Levinsone Lev-Ciona (Izraēla)
IGS-Negev prezidente; Latvijas SIG eksprezidente; JewishGen Kurzemes grupas Organizācijas komitejas locekle
Maiks Gecs
Latvijas SIG (JewishGen) dibinātājs un eksprezidents
Aina Antāne
Bij. Latvijas Universitātes Jūdaikas studiju centra izpilddirektore
Alda Bražūne
Projekta koordinatore
Latvijas Universitātes Jūdaikas studiju centrs
Valts Apinis
Latvijas Universitātes Jūdaikas studiju centra izpilddirektors
METODOLOĢIJA
Šis projekts ir mēģinājums izpētīt, identificēt un fiksēt visu Latvijas ebreju
likteņus holokausta laikā un ar to saistītos notikumos.
1. etaps: sastādīt iespējami pilnu un precīzu Latvijas ebreju kopienas locekļu sarakstu kara priekšvakarā, plaši
izmantojot visu Latvijas un ārzemju arhīvu materiālus. Par pamatu ņemti 1935. gada tautas skaitīšanas dati, kuri tiek papildināti ar informāciju no mājas
grāmatām, 1939.-1940. gada iedzīvotāju sarakstiem, telefonu un adrešu grāmatām, civilstāvokļa aktu reģistrācijas grāmatām, kas dod iespēju papildināt sarakstu
ar 1935.-1941. gadā dzimušajiem un izslēgt no tā šinī periodā mirušos.
2. etaps: identificēt katru kopienas locekli, izmantojot LPSR Ārkārtējas
komisijas fašistisko okupantu un viņu līdzdalībnieku nodarīto postījumu izmeklēšanai materiālus (šo dokumentu mikrofilmas glabājas
Holokausta Memoriālajā muzejā Vašingtonā
un institūtā Jad Vašem),
Jad Vašem Holokausta upuru centrālo datu bāzi,
koncentrācijas nometņu Kaizervalde, Būhenvalde u.c. dokumentus, kā arī muzeja Ebreji Latvijā
materiālus. Latvijas Valsts arhīva izdotie 1941. gada 14. jūnija deportēto saraksti, kā arī uz PSRS evakuēto cilvēku saraksti (to
neliela daļa ir pieejama Holokausta Memoriālā muzeja Vašingtonā mājas lapā) ļauj izslēgt šos cilvēkus no holokausta upuru skaita. Pēdējā laikā ir pieaugusi
interese par holokausta izpēti Latvijā, par to liecina vadošo pētnieku daudzās publikācijas Vēsturnieku komisijas 2003.-2006. gada izdevumos.
Būtisku ieguldījumu ebreju likteņu kara laikā noskaidrošanā devuši vietējie
novadpētnieki, kuri sastādījuši dažu miestu detalizētus tur dzīvojušo, kā arī Katastrofā bojā gājušo ebreju sarakstus. Publicēti arī vairāki holokaustu
pārdzīvojušo memuāri. Tie visi ir nenovērtējami avoti projekta īstenošanā.
Profesora Edvarda Andersa (ASV) Liepājas projektā pielietota metode, kad 1940. gadā reģistrētie ebreji nav atrasti starp dzīvi
palikušiem un tai pašā laikā nav uzrādīti kā holokausta upuri, dod iespēju uzskatīt šos cilvēkus par potenciālajiem holokausta upuriem. Šī netieša
metode cilvēku likteņu identificēšanā ir uzskatāma par tiešas metodes papildinājumu. Tādas pieejas trūkums ir tas, ka daži izdzīvojuši nenovēršami nokļūs holokausta upuru sarakstā - evakuētie, koncentrācijas nometņu sakarstos izlaistie u.c.
3. etaps: projekta noslēguma stadijā svarīgs aspekts - holokaustu pārdzīvojušo un viņu ģimeņu iespēja izpētīt sarakstu un
sniegt drošu informāciju par savu tuvinieku likteni.
MEKLĒŠANA
Meklēšana notiek pēc personas uzvārda un viņu dzīvesvietas pirms kara. Tā kā
izmantotajos avotos uzvārdi rakstīti latviešu, krievu, vācu un angļu valodā, mēs izvēlējāmies uzvārda rakstības variantu vācu valodā. Lai atvieglotu
meklēšanu, visi sarakstā atrodamie uzvārdi sniegti atsevišķā sarakstā. Izvēloties vajadzīgo uzvārdu un noklikšķinot uz tā, Jūs nonākat meklēšanas
sistēmā. Pēc tam no pilsētu un pagastu saraksta jāizvēlas dzīvesvieta. Ja nav precīzi zināms pagasts, kur dzīvojusi ģimene, ailē, kurā norādīts reģions -
Kurzeme, Latgale, Vidzeme, Zemgale izvēlamies variantu jebkurš.
Vārdi
Arī vārdi pārsvarā doti vācu transkripcijā: Zalman=Salman, Yacob=Jacob, Ber=Behr,
etc. Ja Jūs meklēšanas sistēmā ierakstāt tikai uzvārdu, bet neierakstāt vārdu, tad Jūs iegūstat visu konkrētajā
vietā ar šādu uzvārdu dzīvojušo cilvēku sarakstu. Tie sistematizēti pēc vārdiem alfabētiskā secībā. Šeit Jūs
atrodat arī visu sieviešu sarakstu, kuru dzimtais uzvārds atbilst Jūsu izvēlētajam.
Dzimšanas dati
Šie dati ņemti no oficiāliem avotiem - pasēm, pasu grāmatām un metrikām. Tie bieži
vien atšķiras no Katastrofas upuru Centrālajā bāzē Jad Vašem dotajiem un Ārkārtējās republikāniskās komisijas dokumentos atrodamajiem, tādēļ katru
cilvēku nepieciešams identificēt pēc vairākiem parametriem - vārda, uzvārda, tēva vārda, dzimšanas vietas u.tt. Ja zināmi visi dzimšanas dati, gan pēc
jaunā, gan vecā stila, norādīts datums pēc jaunā stila. Datu formāts - gads, diena, mēnesis.
Dzimšanas vieta
Latvijas teritorijā 1918.-1919. gadā dzimušo personu dzimšanas vieta norādīta to
vēsturiskajā variantā: Rezhitsa, Lutzin, Dunaburg, Dvinsk, bet pēc 1919. gada - mūsdienu variantā: Rēzekne, Ludza, Daugavpils. 1918.-1919.
gada dati ir nosacīti, jo šajā laikā pilsētas pārdēvēja, taču katras pilsētas pārdēvēšanas datums speciāli nav precizēts. Ja vietas vecais nosaukums
fonētiski neatšķīrās no jaunā, saglabāts jaunais - Preiļi, Grīva, Madona, Piltene u.tt.
Miršanas datums
Lielākās Latvijas ebreju daļas nāves datums ir 1941. gads. Tā kā Ārkārtējās komisijas
materiālos bieži norādīts ebreju bojāejas datums, kas ir pretrunīgs Holokausta pētnieku pēdējiem atklājumiem, mēs nolēmām aprobežoties tikai ar gadu.
Gadījumos, kad nāves datums avotos sakrīt ar ebreju masu iznīcināšanas datumu, tas norādīts precīzāks.
1941. gads Rīgā nozīmē bojāeju vienā no masu iznīcināšanas akcijām - 30. novembrī vai
8. decembrī. Ja tas precīzi nav zināms, mēs aprobežojamies tikai ar gadu. Ja nāves datums institūta Jad Vašem bāzē norādītajos datos neatbilst patiesībai,
kā, piemēram, 1939. gads Rīgas iedzīvotājiem vai 1943. gads vietām, kur ebreju
iedzīvotāji bija iznīcināti jau 1941. gada rudenī, nāves datums norādīts 1941?.
Miršanas vieta
Dzīvesvieta kara laikā
Lielākajai daļai masu apšaušanās bojā gājušo nāves vieta sakrīt ar dzīvesvietu pirmskara
un kara laikā. Daudzi Daugavpils apriņķa iedzīvotāji nonāca geto Daugavpilī, bet no Bauskas un Tukuma bēgošie - Rīgā, kas arī kļuva par viņu iznīcināšanas
vietu, lai gan Ārkārtējās komisijas materiālos šie fakti bieži vien nav fiksēti, jo tie sastādīti uz liecinieku liecību un atmiņu pamata un tajos ir
vairākas neprecizitātes norādēs par konkrētu cilvēku nāves vietu.
Pirmskara dzīvesvieta
Norādītas dokumentāri apstiprinātas pirmskara dzīvesvietas. Tādas varēja būt vairākas. Meklēšana
iespējama pēc jebkuras no tām. Ja cilvēki dzīvoja pagastos, vārds pagasts - pag. tiek lietots tikai gadījumos, kad pagasta nosaukums sakrīt ar pilsētas
nosaukumu, piemērām, Krustpils un Krustpils pag., Grobiņa un Grobiņas pag.
Liktenis 1941.-1945. gadā
Deported - 1941. gada 14. jūnijā deportēti.
Killed (nogalināts) - ja ir dokuments vai avots, kas to apliecina.
Killed? (nogalināts?) - iespējams, ka nogalināts. Šis termins lietots, kad bojāejas iespējamība mazāka.
Committed suicide - izdarījis pašnāvību.
Fled - evakuējies uz PSRS.
Fled? - iespējams, ka evakuējies uz PSRS.
Ghetto - bijis geto. Ja dzīvesvieta kara laikā Rīga, bet ailē Liktenis norādīts geto tas nozīmē, ka cilvēks atradies
Rīgas geto. Ja dzīvesvieta kara laikā Daugavpils, bet ailē Liktenis norādīts geto tas nozīmē, ka cilvēks atradies Daugavpils geto. Gadījumā, ja dzīvesvieta
kara laikā nesakrīt ar geto atrašanās vietu, ailē Liktenis norādīts, kurā geto cilvēks ir bijis.
Ghetto? - geto?, iespējams, ka bijis geto.
Hidden- slēpies vai slēpts.
Red Army - dienējis Sarkanajā armijā, kas lielākoties nozīmē
evakuāciju uz PSRS un pēc tam piedalīšanos kara darbībā pārsvarā Latviešu divīzijas sastāvā.
Kaiserwald, Stutthof, Buchenwald etc. - persona atradusies konkrētajā koncentrācijas nometnē.
Survived - izdzīvojis, ja ir ticamas ziņas, kas apstiprinās dokumentāri vai noskaidrotas personīgu kontaktu ceļā.
Survived? - izdzīvojis?, ja ir pretrunīgas ziņas, un fakts pagaidām nav pierādīts dokumentāri.
Torfwerk - strādājis kūdras rakšanas darbos un bijis dzīvs vēl 1942.-1943. gadā.
Komentāri
Šajā ailē pārsvarā norādīti dati, ja personas bijušas dzīvas vēl 1942.-1944. gadā un
atradās Daugavpils geto, strādājušas kūdras rakšanas darbos, atrodoties Rīgas geto, nonāca Štuthofas un Būhenvaldes koncentrācijas nometnēs 1944. gada rudenī.
Citu valstu pilsoņiem norādīta viņu pavalstniecība. Šis jautājums nav īpaši pētīts,
taču gadījumos, kad pilsonība norādīta, mēs uzskatījām par iespējamu to saglabāt, jo tā sniedz pilnīgāku ainu par ebreju iedzīvotāju sastāvu 1941. gada
jūnijā, ieskaitot Ungārijas, Čehijas un Vācijas ebrejus, kuri Latvijā bija raduši patvērumu no nacistiskā režīma.
Half-Jew - pa pusei ebrejs. Varēja nebūt ieslodzīts geto un netikt pakļauts daudzām pret ebrejiem vērstām darbībām.
KONTAKTINFORMĀCIJA
Šis projekts vēl nav pabeigts, daudzas personu kartīšu ailes nav aizpildītas, vēl
jānoskaidro lielas daļas Latvijas ebreju likteņi, un mēs būsim pateicīgi visiem, kas mums varēs palīdzēt, daloties smagās atmiņās par savu radu,
tuvinieku un draugu likteni.
Informāciju lūdzam sūtīt uz elektroniskā pasta adresi names@latnet.lv